Celš uz pārmaiņām

Tu saki, ka tev nepatīk tava dzīve.
No kā esi gatavs atteikties, lai to mainītu?
Tavs ķermenis jau sen signalizē, ka jāapstājas: sāpes, bezmiegs, trauksme, hronisks nogurums.
Sāk parādīties nopietnas veselības problēmas.
Tomēr — tu neapstājies.
Tu turpini darīt sev pāri - vienmēr ir kaut kas “svarīgāks”… darbs, pienākumi, citi cilvēki.
Tu skrien un skrien, šajā ritenī aizmirstot par sevi.
Tu vaino gēnus. Laiku. Sistēmu. Likteni. Jebko.
Tu gaidi, ka kāds beidzot sadzirdēs. Sapratīs. Pažēlos.
Tomēr nekas nemainās.
Un nemainīsies.
Kamēr tu neizdarīsi izvēli uzņemties atbildību par sevi, savu dzīvi un saviem lēmumiem.
Kamēr tu nesapratīsi, ka tieši tavas ikdienas izvēles ir tās, kas soli pa solim veido tavu dzīvi.
Apēst bulciņu, lai uz minūti justos labāk?
Vai tomēr beidzot aiziet uz sporta zāli?
No rīta pamostoties — tas ir tavs lēmums.
Izvēlēties dzīvību… vai nāvi.
Bet zini…
Kuš, kuš… neuztraucies. Nav jau kur steigties.
Tev ir viss pasaules laiks.
Dvēsele ir nemirstīga.
Ja nesapratīsi šajā dzīvē — varbūt sapratīsi nākamajā.